Iedzimtas rokas deformācijas veidojas augļa embrioģenēzes jeb attīstības laikā dažādu faktoru ietekmē. Izšķir vairākus iedzimtus rokas defekta variantus.

Ekstremitātes daļu veidošanās traucējumu gadījumā var būt rokas kaulu, muskuļu iztrūkums, bet smagākos gadījumos var būt pat pirksta vai rokas trūkums.

Ekstremitāšu attīstības apstāšanās gadījumos, var veidoties nepilnvērtīga garuma vai formas rokas daļas.

Biežākais variants ir saplūduši pirksti jeb sindaktīlija. Savukārt duplikāciju gadījumā var veidoties papildus pirksti, atsevišķas to daļas vai kauli.

Gigantisma jeb hipertrofijas gadījumā veidojas pārmērīgi lielas plaukstas daļas vai atsevišķi pirksti.

Turpretim nepietiekamu daļu attīstības gadījumā veidojas rokas audu hipoplāzijas – samazināti pirkstu izmēri, muskuļu vai kaulu defektīvas struktūras.

Izšķir arī iedzimtus struktūru defektus vai ģeneralizētas skeleta deformācijas. Iedzimtas rokas deformācijas ir ne tikai funkcionāls bērna attīstības defekts, bet arī liels psiholoģiskais slogs gan bērnam, gan vecākiem. Līdz ar to ķirurģiska ārstēšana ir vienīgā metode, kuras laikā iespējama deformācijas korekcija, formas un funkcijas atjaunošana.

Ķirurģiska ārstēšana sevī ietver dažādas mīksto audu vai cīpslu pārvietošanas un kaula atjaunošanas operācijas.

Labu funkcionālo rezutātu iespējams panākt, veicot kājas pirksta transplantāciju neesoša rokas pirksta vietā.

Iedzimtu rokas deformāciju gadījumā plastiskā ķirurga konsultācija ir jāveic agrīni, lai laikus var sastādīt ārstēšanas plānu efektīvākam rezultātam un bērna pilnvērtīgai attīstībai.