Reimatoīdais artrīts ir hroniska, vispārīga ķermeņa saslimšana ar izpausmi pirkstu locītavās, cīpslu un saišu saistaudos. Slimība biežāk sākas ar stīviem, pietūkušiem un sāpīgiem pirkstiem īpaši no rītiem.

Visbiežāk tiek skartas metakarpofalangeālās un starpfalangu locītavas plaukstā.

Slimībai progresējot veidojas sinoviālo audu proliferācija, saišu un cīpslu deģeneratīvas izmaiņas, locītavas destrukcija, un visbeidzot pirkstu deformācijas ar vai bez cīpslu plīsumiem.

Klīniski visbiežākās deformācijas ir – pirkstu noliekšanās metakarpofalangeālās locītavās mazā pirkstiņa virzienā, bet pirkstos novēro tā saucamās gulbja kakla vai bajonetes tipa deformāciju.

Reimatoīdais artrīts mēdz kombinēties ar karpālā kanāla sindromu, tenosinovītiem vai stenozējošo ligamentītu.

Pacientiem pamatslimība jāārstē un jākontrolē visbiežāk reimotologa uzraudzībā, lietojot dažādus pretiekaisuma vai slimību modificējošus medikamentus.

Lokāla locītavu ārstēšana sevī ietver ergoterapiju, pretiekaisuma medikamentu blokādes, šinēšanas. Ķirurģiska ārstēšana nepieciešama gadījumos, kad ir pastiprināta sinovīta veidošanās, cīpslu plīsumi, vai pastāvoša deformācija.

Locītavu destrukciju gadījumā iespējams veikt locītavu protezēšanu un saišu plastikas, kustību atjaunošanai.

Operācija ir iespējama, ja pacients medikamentozi spēj slimību kontrolēt, jo tikai tad iespējama laba sadzīšana un rehabilitācija.