Plaukstas jaunveidojumi ir dažādi no jauna izveidojušies „bumbuļi” vai citas ādas izmaiņas.

Lielākoties plaukstā sastopamie veidojumi ir labdabīgi, taču vienmēr jāizslēdz ļaundabīga veidojuma esamība.

Ņemot vēra plaukstas uzbūvi, veidojumi var būt no kaula, cīpslas, locītavām, nerviem, asinsvadiem, taukiem vai pašas ādas. Līdz ar to jāveic pilnvērtīga veidojuma izmeklēšana.

Gangliji jeb higromas

Tie ir labdabīgi veidojumi plaukstā pildīti ar želejai līdzīgu masu. Visbiežāk konstatē plaukstas mugurējā virsmā, tad iekšējā virsmā no plaukstas locītavas izejošās kapsulas. Gangliji visbiežāk veidojas kapsulas un saišu vājajās vietās, kad pastiprinoties fiziskām aktivitātēm plaukstā, notiek locītavas šķidruma izlaušanās ārpus locītavas. Ilgākā laika periodā organisms ap šķidrumu izveido kapsulu. Gangliji mēdz palielināties un samazināties, tas ir atkarīgs no fiziskām aktivitātēm. Īpaši milzīgu gangliju gadījumā var tikt traucētas kustības, var tikt nospiesti asinsvadi vai nervi. Visbiežāk pacienti sūdzas par kosmētisku defektu, dažkārt arī par sāpēm. Gangliji var veidoties arī pirkstu rajonos virs saliecējcīpslām vai pirkstu starpfalangudistālajās locītavās osteoartrīta dēļ. Ganglija diagnostika balstās uz klīnisko atradni, rentgenogrāfiju vai ultrasonogrāfiju. Ķirurģiska ārstēšana maksimāli samazina risku atkārtoti veidoties ganglijam. Operācijas laikā tiek veikta ganglija izņemšana, struktūru atbrīvošana.